placeholder image

Kā izvēlēties siltumnīcu?

Siltumnīca aizsargā augus no nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Tā pagarina veģetācijas periodu un palielina ražu. Turklāt siltumnīca pasargā augus no putniem un kaitēkļiem, bet pieredzējuša dārznieka rokās tā var kļūt par skaistu dārza rotājumu. Siltumnīcu var uzbūvēt paša spēkiem vai iegādāties gatavu konstrukciju, kas paredzēta montāžai. Tomēr, izvēloties konkrētu modeli, ir jāatbild uz vairākiem svarīgiem jautājumiem.

Ko plānojat audzēt siltumnīcā?

Tas ir pirmais jautājums, uz kuru jāatbild pašam sev. Ir ļoti svarīgi pareizi novērtēt audzējamo augu siltuma vajadzības. Dažādiem augiem ir nepieciešami atšķirīgi apstākļi – dažiem siltumnīca būs tikai papildu aizsardzība pret ekstrēmām temperatūras svārstībām, bet citiem, piemēram, subtropu vai kalnu augiem, būs nepieciešami specifiski vides apstākļi.

Vismazāk problēmu sagādās neapsildāmas siltumnīcas ierīkošana, kas paredzēta mūsu klimatiskās joslas dārzeņu un ziedu audzēšanai. Taču, ja vēlaties ierīkot apsildāmu siltumnīcu, jums jābūt gataviem ievērojami lielākiem izdevumiem un izaicinājumiem.

bb plauku dziovintuvai_02

Kāda izmēra siltumnīcu izvēlēties?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms izvērtējiet, kādus augus esat audzējuši līdz šim. Tāpat ir vērts apsvērt, kādiem augiem vēlaties papildināt savu kolekciju, iegādājoties jaunu siltumnīcu. Ir svarīgi neaizmirst, ka vajadzības laika gaitā var mainīties. Pārāk mazu siltumnīcu paplašināt būs sarežģīti, savukārt pārāk liela var kļūt energoietilpīga un ne vienmēr estētiski pievilcīga.

placeholder image

Stikla siltumnīca – dārza rotājums

Estētiski pievilcīgu siltumnīcu ir vērts izvēlēties gadījumā, ja tā ir labi redzama no mājas logiem vai ja gar to bieži būs jāpaiet. Siltumnīcas izskats ir atkarīgs no konstrukcijas un izmantotajiem materiāliem. Ja plānojat siltumnīcu būvēt paši, izmantojot dažāda izmēra stikla loksnes vai vecu logu rāmju atlikumus, būs grūti panākt vizuāli pievilcīgu rezultātu. Savukārt siltumnīcas, kas izgatavotas no vienāda izmēra konstrukcijas paneļiem, ar kārtīgu rāmi, kvalitatīvām durvīm un atveramiem logiem, var izskatīties patiešām iespaidīgi.

sildytuvas 08
sildytuvas 07

Ar ko īpašas alumīnija un tērauda konstrukcijas siltumnīcas?

Siltumnīcai var būt koka, tērauda vai alumīnija rāmis. Lai gan koks piešķir dabiskumu un mājīgumu, tam nepieciešama pastāvīga kopšana. Mitrums, temperatūras svārstības, saules gaisma un kaitēkļi ar laiku var sabojāt koka konstrukciju, tāpēc šādas siltumnīcas uzturēšana prasa papildu pūles. Šī iemesla dēļ metāls un alumīnijs ir kļuvuši par populārākajām izvēlēm mūsu klientu vidū.

Veikalā pieejamās metāla siltumnīcas ir ar saliekamu konstrukciju, ko var viegli salikt, izmantojot pievienoto instrukciju. Visas detaļas tiek savienotas ar speciāliem skrūvēm un uzgriežņiem, bet profili tiek stiprināti, izmantojot trīsstūra formas savienojumus.

Stikla vai polikarbonāta plāksnes tiek ievietotas jau saliktā rāmī kā puzles gabali. Tam nav nepieciešams ne silikons, ne stikla špakteles vai līme – viss tiek nostiprināts ar speciāliem klipšiem un slēdzenēm, kas ir iekļautas siltumnīcas komplektā.

Tērauda rāmis ir smagāks par alumīniju, taču lielāks svars nodrošina lielāku stabilitāti. Tērauds ir ieteicams lielām siltumnīcām ar plašām stikla vai polikarbonāta virsmām, īpaši, ja plānojat piekārt podus vai uzstādīt plauktus gar visām sienām. Smaga un izturīga konstrukcija ir būtiska arī tad, ja siltumnīca tiks būvēta nelīdzenā vietā vai vietā, kur bieži pūš stipri vēji.

siltnamiai 7

Tomēr vairumā gadījumu pilnībā pietiks ar parastu alumīnija konstrukciju. Alumīnijs nerūsē, ir viegls un viegli saliekams. Mūsdienu modeļi ir anodēti – process, kas līdzīgs tērauda cinkošana un aizsargā sakausējumu no korozijas. Alumīnijs ir viegli formējams, neprasa papildu kopšanu un ir ekonomiskāks ekspluatācijā. Mūsdienu alumīnija siltumnīcas bieži izskatās tikpat labi kā koka.

Lai gan tērauds un alumīnijs ir diezgan dārgas izvēles, šie materiāli arvien vairāk izspiež tradicionālo koku, pateicoties to praktiskumam, ilgmūžībai un vienkāršai kopšanai. Turklāt metāla rāmji var tikt krāsoti dažādās krāsās. Populārākā izvēle ir tumši zaļš tonis, kas palīdz siltumnīcai harmoniski iekļauties dārza vidē.

Interesanta alternatīva metālam – plastmasas konstrukcijas siltumnīca. Plastmasa ir elastīgs, izturīgs un ar zemu siltumvadītspēju materiāls, tāpēc ir vērts apsvērt arī šo variantu.

placeholder image

Kādi pamati nepieciešami siltumnīcai?

Izvēloties vidēja izmēra siltumnīcu, ir svarīgi parūpēties par pareizu pamatu izbūvi. Tie var būt tērauda rāmis, ko bieži var iegādāties kopā ar siltumnīcas konstrukciju, vai mūrēti pamati.

Pamatiem jābūt 60–80 cm dziļiem, taču šis parametrs ir atkarīgs no gruntsūdens līmeņa konkrētajā vietā. Vieglām alumīnija konstrukcijām bieži pietiek ar 30 cm dziļiem pamatiem.

Vienkāršots risinājums – betona bloki. Svarīgi, lai betona bloki tiktu ierakti zemē un izvietoti blakus viens otram, veidojot stabilu pamatu. Ja izmantosiet tikai stūra punktu pamatus, tas ilgtermiņā var izraisīt siltumnīcas konstrukcijas deformāciju vai pat bojājumus.

sildytuvas 13

Vai polikarbonāta siltumnīcas var apsildīt?

Jā, siltumnīcu ar polikarbonāta pārklājumu var apsildīt. Vai šī funkcija būs nepieciešama, jāizlemj jau augu izvēles posmā. Ir iespējams izvēlēties daļēju apsildi, kas uztur minimālo temperatūru, kas nepieciešama augu veģetācijai. Šādā gadījumā temperatūrai vajadzētu svārstīties no -3 līdz +10 °C.

Pilnībā apsildāmas siltumnīcas, kur temperatūra nekad nenokrīt zem 15 °C, ir paredzētas tropu augiem. To uzturēšana ir dārga, un šādā veidā apsildīt nelielas plastmasas vai stikla siltumnīcas nav ekonomiski izdevīgi, jo tās ātri zaudē siltumu.

Lielākā daļa populārāko siltumnīcu augu, piemēram, tomāti, gurķi, paprika, cukīni vai salāti, var augt arī bez papildu apsildes. Pat neapsildāma siltumnīca ievērojami pagarina augu veģetācijas sezonu – tā sākas par 4–6 nedēļām agrāk un var ilgt pat 8 nedēļas ilgāk.

Tomēr lielākais izaicinājums neapsildāmās siltumnīcās ir pēkšņas temperatūras svārstības starp dienu un nakti, īpaši rudenī, kad starpība var sasniegt pat 30 °C. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt labu siltumnīcas ventilāciju, lai novērstu pārkaršanu dienas laikā un strauju temperatūras kritumu naktī.

placeholder image

Kur būtu jānovieto siltumnīca?

Siltumnīcas darbības princips ir vienkāršs: saules stari iziet cauri caurspīdīgajam pārklājumam, bet uzkrātais siltums iekšpusē nevar viegli izkļūt, tāpēc temperatūra paliek augstāka nekā ārā. Lai šis efekts būtu efektīvāks, siltumnīcai jāatrodas saulainā vietā.

Dažādi siltumnīcu pārklājumi atšķirīgi caurlaiž saules gaismu: viscaurspīdīgākais ir stikls, tam seko viendabīgs polikarbonāts, bet vismazāk gaismu laiž cauri šūnu polikarbonāts.

Siltumnīca jāuzstāda uz iespējami līdzenas virsmas, vietā, kur to neaizsedz koki. Izvēloties siltumnīcas atrašanās vietu, ir vērts ņemt vērā, lai tā netraucētu citām dārza aktivitātēm. Vislabāk, ja siltumnīca, kas parasti ir taisnstūra formas, ir orientēta austrumu–rietumu virzienā un nedaudz slīpa uz dienvidiem – tādējādi tiek maksimāli izmantota saules gaisma.

Viens no ērtākajiem risinājumiem ir siltumnīcas pievienošana mājas sienai. Šāda siltumnīca vienmēr būs viegli pieejama, un tajā būs vienkārši ierīkot elektrību, apkuri un ūdeni. Turklāt tā nodrošina papildu mājas siltumizolācijas funkciju.

Ja siltumnīcu nav iespējams uzstādīt pie mājas, jāņem vērā, ka augu veģetācijas periodā būs nepieciešams daudz ūdens, tāpēc ūdens avots jānovieto pēc iespējas tuvāk.

sildytuvas 13

Kāda siltumnīcas forma ir vislabākā?

Siltumnīcas forma būtiski ietekmē tās spēju absorbēt siltumu. Siltumnīca vislabāk uzsilst, kad saules stari krīt perpendikulāri tās sienām. Ja stari krīt leņķī, daļa siltuma tiek atstarota un izkliedējas apkārtējā vidē. Gaismas krišanas leņķis ir atkarīgs no gadalaika un ģeogrāfiskā novietojuma, taču tas nekad nav pilnīgi perpendikulārs zemes virsmai.

Šī iemesla dēļ kubveida siltumnīcas nav optimālas. Vislabāk siltumu absorbē modeļi ar neregulāru formu, īpaši trīsstūrveida vai slīpu jumtu. Tomēr formas atšķirības nav tik būtiskas, ja siltumnīca ir pārklāta ar daudzslāņu polikarbonātu, jo šis materiāls labāk saglabā siltumu nekā stikls.

placeholder image

Kādu siltumnīcas pārklājumu vislabāk izvēlēties?

Labs siltumnīcas pārklājums ir pēc iespējas caurspīdīgāks, slikti vada siltumu un ir pēc iespējas izturīgāks. Vienkāršākais un lētākais variants ir dārza plēve. Tā ir lēta, taču diemžēl neilgmūžīga. Ieteicams izvēlēties plēvi, kas ir izturīga pret skābju un sārmu iedarbību, necaurlaidīga ūdens tvaikiem un caurlaidīga skābeklim. Dārzkopībā izmanto termoplastiskās un celulozes plēves. Plēvei var būt arī integrēts ēnošanas vai stiprinājuma tīkls.

Pieredzējuši dārznieki visbiežāk izvēlas stiklu vai plastmasu. Pirmajā gadījumā vienmēr tiek izmantots plakans, caurspīdīgs un gluds stikls. Stikls lieliski laiž cauri gaismu un ir izturīgs pret ultravioletā starojuma iedarbību. Diemžēl tam ir arī vairāki trūkumi – tas ir smags un viegli plīst. Izvēloties stiklu siltumnīcai, jāpārliecinās, ka tā biezums nav mazāks par 4 mm. Daži dārznieki dod priekšroku dubultajam stiklojumam, kas labāk saglabā siltumu, taču tas samazina gaismas caurlaidību.

Alternatīva stiklam ir plastmasa. Agrāk tika izmantots akrils, kas ir viegls, triecienizturīgs un laiž cauri vairāk ultravioletā starojuma nekā stikls. Taču mūsdienās siltumnīcās visbiežāk izmanto polikarbonātu. To gandrīz nav iespējams saplēst. Polikarbonāts ir ļoti plāns un ārkārtīgi izturīgs pret ekstremālām temperatūrām – tas saglabā savas īpašības temperatūras diapazonā no -40 līdz +120 °C.

sildytuvas 13

Kad nepieciešams ēnošanas tīkls?

Ierīkojot siltumnīcu, augi jāizvieto atbilstoši to jutīgumam pret saules gaismu. Visjutīgākie augi jāstāda pie sienām, kas ir aizsargātas ar ēnošanas tīkliem.

Siltumnīcā, kas orientēta ziemeļu–dienvidu virzienā, jāēno rietumu un austrumu sienas. Ja siltumnīca ir izvietota austrumu–rietumu virzienā, jāēno dienvidu siena, jo uz to krīt visvairāk gaismas.

Ēnošanas tīkli ir nepieciešami arī tad, ja siltumnīcā audzē mūžzaļos augus. Ziemā, ja tie netiek pasargāti no saules gaismas, šādi augi var izžūt.

sildytuvas 13